Category Archives: Autortiesības

KM precizētie priekšlikumi grozījumiem Autortiesību likumā

Pēc Our Fire lūguma no Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas esam saņēmuši Kultūras ministrijas precizētos priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, kopā ar citu organizāciju izteiktajiem priekšlikumiem. Likumprojekts drīzumā varētu tikt izskatīts Saeimā 2.lasījumā.

Mūsuprāt, būtiskākie priekšlikumi ir šādi:

Continue reading

Saeimas atbilde par Creative Commons licenču ieviešanu Latvijā

Esam saņēmuši Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas atbildes vēstuli uz biedrības 15.jūnija vēstuli par Creative Commons ieviešanu Latvijā. Komisija Our Fire priekšlikumus izskatīšot kopā ar pārējiem priekšlikumiem pēc priekšlikumu par grozījumiem Autortiesību likumā iesniegšanas termiņa beigām 2012.gada 28.septembrī.

Esam jau saņēmuši Kultūras ministrijas atbildi pēc būtības.

Kultūras ministrijas atbilde par Creative Commons licenču ieviešanu Latvijā

Esam saņēmuši Kultūras ministrijas atbildi uz biedrības 15.jūnija vēstuli par Creative Commons jeb Radošās kopienas licenču ieviešanu Latvijā.

Kopumā pozitīvi ir vērtējams fakts, ka KM ir informēta par Creative Commons licencēm kā tādām, kā arī veic izpēti minētajā jautājumā. Tomēr vienlaikus bažas rada, mūsuprāt, pārāk lielas rūpes par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administratīvo izmaksu iespējamo palielināšanos CC ieviešanas gadījumā. Uzskatām, ka tas nav pietiekams pamats autoru tiesisko interešu ierobežošanai.

Vienlaikus KM norāda arī uz vairākām, mūsuprāt, pamatotām problēmām, par kurām nepieciešama izvērstāka diskusija.

Pateicamies KM par sniegto atbildi un gaidīsim arī atbildīgo Saeimas komisiju viedokli.

Tikmēr aicinām autorus negaidīt uz likumdevēja tikšanu līdzi laikam un jebkurā gadījumā publicēt savus darbus ar Creative Commons licencēm, pat ja Latvijā to lietošana pēc būtības ir tiesiski ierobežota. Uzskatām, ka, jo vairāk autori un to darbu izmantotāji lietos CC licences, jo grūtāk likumdevējam būs to neņemt vērā.

Pielikumā Kultūras ministrijas 2012.gada 19.jūlija vēstule uz 3 lapām (KMvestule_2734.pdf).

Uzteikuma AKKA/LAA vai LaIPA paraugs

Pat ja Tu kā autors neesi noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA par savu mantisko autortiesību izmantošanu, AKKA/LAA saskaņā ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu un 65.panta pirmās daļas 3.punktu var noteikt un iekasēt no citiem atlīdzību par Tavu darbu izmantošanu. Minētais attiecas uz Tevi, arī ja esi izpildītājs attiecībā uz Tavu izpildījumu.

Ja tas nav Tavās kā autora vai izpildītāja interesēs, aicinu saskaņā ar Autortiesību likuma 66.panta ceturto daļu paziņot atbilstošajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ka Tu atsakies no viņu pakalpojumiem arī iepriekš minētajā gadījumā. Pēc šāda uzteikuma attiecīgā organizācija vairs nebūs tiesīga noteikt mantisku atlīdzību par Tavu darbu izmantošanu, ne arī izsniegt licences par Tavu darbu izmantošanu.

Uzteikuma paraugs un vairāk informācijas šeit: http://ourfirefilms.com/?p=508

Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas – diskusijas turpinājums

Šis raksts ir kā turpinājums Avestra publicētā raksta Autortiesības un brīvā kultūra. Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas? iesāktajai diskusijai.

Ievads

Piekrītot minētā raksta autorei, ka Latvijā autortiesību regulējums ir novecojis un faktiski darbojas tikai autordarbu komerciālas izmantošanas un to pārvaldošo nevalstisko organizāciju interesēs, vēlos vērst uzmanību uz dažām papildus niansēm.

Raksta autore min, ka vairāk nekā 50 pasaules valstīs ar CC licencētus mākslas darbus drīkst izmantot komerciāli, ja vien autors to ir atļāvis. Latvija nav viena no šīm valstīm. Raksta autore minēto pamato ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu, kas nosaka, ka autors pats nedrīkst licencēt savus darbus, un tiesību administrēšana ir atļauta tikai kolektīvi. 

Šo viedokli pārstāv arī AKKA/LAA un LaIPA, to pamatojot ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu un 52.panta pirmo daļu (LaIPA), kas nosaka, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par to darbu komerciālu izmantošanu, kā arī to, ka nav iespējams vienoties par pretēju kārtību.

Ņemot vērā minēto, piedāvāju papildus ieskatu Autortiesību likuma normu interpretācijā, kā arī piedāvāju nepieciešamos grozījumus likumā. 

Autortiesību likuma normas (šo sadaļu var nelasīt)

Konteksta nolūkos pieminēšu šādas likuma normas:

  • 15.panta pirmās daļas 7.punkts nosaka autora tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā [visā pasaulē -aut.]  un individuāli izraudzītā laikā [jebkurā laikā – aut.].
  • 15.panta ceturtā daļa nosaka autoram tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.
  • 40.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka darba izmantotājam ir jāsaņem autora atļauja, kas var būt licences vai licences līguma veidā. Licences līgumu slēdz ar konkrētu darba izmantotāju, bet licenci izsniedz vienpersoniski, t.i., nav jāsaņem izmantotāja piekrišana.
  • 42.pants paredz tiesības licencē noteikt darba izmantošanas noteikumus, tai skaitā, arī atlīdzību. Likums neaizliedz paredzēt, ka atlīdzība ir 0,00 Ls. Ir vienkāršā un ir kolektīvā licence. Kolektīvo licenci var izsniegt tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA, LaIPA) uzreiz par visu tās autoru darbu izmantošanu. Vienkāršo licenci par sava darba izmantošanu var izsniegt darba autors nenoteiktam skaitam darba izmantotāju.
  • 43.pants paredz, ka jebkura licence ir izsniedzama rakstveidā. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam un Elektronisko dokumentu likumam arī elektronisks dokuments ir rakstveida, t.i., arī elektroniska licence. Dokumentu juridiskā spēka likums gan paredz, ka dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Tas nozīmē, ka, ja autors izdod elektronisku licenci, bet neparaksta to ar elektronisko parakstu, tā vienalga būs autoram saistoša un viņš nevarēs rīkoties pretēji šādā licencē noteiktajam, piemēram, iekasēt autoratlīdzību, ja būs no tās atteicies.
  • 52.panta pirmā daļa attiecas tikai uz izpildītājiem un fonogrammu producentiem, kuriem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Ar komerciālu izmantošanu parasti saprot jebkādu izmantošanu, kas izmantotājam nes tiešu vai netiešu mantisku labumu. Tas ietver gan ieejas biļetes pasākumos, gan pasākumos izvietotās reklāmas, par kurām organizētājs saņem kaut kādu labumu no sponsoriem.
  • 63.panta pirmā daļa nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Savukārt šī paša panta piektā daļa nosaka virkni darbu izmantojuma veidu, kuru administrēšanu var veikt tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
  • 64.panta trešā daļa nosaka, ka attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.
  • 65.panta pirmās daļas 3.punkts paredz kolektīvā pārvaldījuma organizācijai noteikt taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību.
  • 66.panta ceturtā daļa nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem.

Secinājums

No minētajām likuma normām izriet, ka:

  1. ievērojot likuma 15.panta ceturto daļu, likums liedz autoram izsniegt licenci darba izmantotājam likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos;
  2. kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir tiesības noteikt taisnīgu atlīdzību par darba izmantošanu likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos, pat ja autors nav noslēdzis līgumu ar minēto organizāciju;
  3. autoram ir tiesības aizliegt minētajai organizācijai izsniegt licences par viņa darbu izmantošanu arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

 

Manuprāt, minētās likuma normas nepamatoti ierobežo autoru tiesības paredzēt, ka to darbus komerciālos vai citos nolūkos drīkst izmantot, cita starpā, par velti jebkura trešā persona, t.i., likums ierobežo izsniegt licenci darbu izmantošanai 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

 

Tomēr jāpievērš uzmanība, ka likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts paredz noteikt taisnīgu atlīdzību. Terminu taisnīga atlīdzība ir skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa spriedumā par “nesēja atlīdzību” (avots: autornica.lv). Minētajā spriedumā, kas ir jāņem vērā visās ES valstīs, ir noteikts, ka taisnīgā atlīdzība ir jāaprēķina, obligāti pamatojoties uz kritēriju par kaitējumu aizsargāto darbu autoriem (..).

Līdz ar to, ja autors publiski ir noteicis, ka viņam netiks nodarīts kaitējums, ja darbs tiks izmantots bez atlīdzības likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos, t.i., tas ir bezmaksas, manuprāt, kolektīvā pārvaldījuma organizācijai nav subjektīvo tiesību noteikt, ka kaitejums ir nodarīts. Tas ir, kolektīvā pārvaldījuma organizacijai,  aprēķinot no darba izmantotāja iekasējamo atlīdzību, ir jāņēm vērā autora tiesiskās intereses. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija to neņem vērā, manuprāt, autoram rodas prasījuma tiesība pret minēto organizāciju par nodarīta morālā kaitējuma atlīdzināšanu un trešajai personai (darba izmantotājam) par zaudējumu atlīdzināšanu.

Jebkurā gadījumā, ja autors vai izpildītājs ir tieši paziņojis organizācijai, ka viņš saskaņā ar likuma  66.panta ceturto daļu iebilst pret to, ka organizācija izsniedz licences par viņa darbu izmantošanu, pat ja nav noslēgts ar organizāciju līgums, organizācijai vairs nav tiesības iekļaut autora vai izpildītāja darbus tās izsniegtajās licencēs.

Tomēr šāda norma ir nepietiekama, jo likums turpina ierobežot autoru izsniegt Creative Commons līdzīgas licences, kuras darbotos arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Slēdziens

Attiecīgā situācija jebkurā gadījumā ir absurda. Ir skaidri redzams, ka Autortiesību likumā ir nepieciešami grozījumi, kas aktualizētu likuma normas atbilstoši autoru interesēm, t.i., atļaujot autoriem de jure izsniegt licences to darbu izmantošanai arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Ņemot vērā minēto, lai netiktu ierobežotas un aizskartas autoru tiesības, manuprāt, likumā jāparedz šāda veida grozījumi:

Lejuplādēt likumprojektu uz 14.05.2012.

Ieteikumi līdzīgi domājošiem autoriem un izpildītajiem:

  1. Lauziet līgumus ar AKKA/LAA un LaIPA (par iemesliem);
  2. Paziņojiet šīm organizācijām, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 66.panta ceturto daļu vēlaties, lai minētās organizācijas izslēdz Jūsu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (uzteikuma paraugs.doc);
  3. Aiciniet varas pārstāvjus mainīt Autortiesību likumu, kurā tiktu paredzētas autoriem tiesības pašiem rīkoties ar saviem darbiem bez minēto organizāciju starpniecības, tai skaitā, arī izsniedzot Creative Commons licences;
  4. Atbalstiet brīvo kultūru!

Kāpēc neslēgt līgumu ar AKKA/LAA

Ievadam mazliet pamatinformācijas no AKKA/LAA mājaslapas:

Latvijas autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus nolūkā realizēt autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu.. (akka-laa.lv).

..autoriem ir izdevīgi, ja viņu tiesības administrē šim nolūkam profesionāli sagatavoti cilvēki, autori paši šādas organizācijas izveidojuši. Autortiesību organizācijas ietaupa autoru laiku un spēkus: autoriem pašiem nav jānodarbojas ar tik praktiskiem jautājumiem, kā, piemēram, pārrunām ar izmantotājiem par darbu izmantošanas veidiem, par autoratlīdzības lielumu un samaksas kārtību. Organizācija arī iekasē un izmaksā autoratlīdzību. Citiem vārdiem sakot, autoram nav jātērē savs laiks, izdodot milzīgu skaitu licenču katram darbu izmantotājam, nav jānopūlas ar samaksas savākšanu par savu darbu lietošanu, nav jārisina konflikta jautājumi, kas radušies, izmantotājiem neievērojot likumus vai pārkāpjot licences noteikumus. (akka-laa.lv)

Baigi skaisti, vai ne? Bet lūk, ko AKKA/LAA autoriem nepasaka:

1. Tu vairs nevarēsi pats brīvi pārvaldīt savas autortiesības, Tu nevarēsi nevienam ļaut ar savu darbu brīvi rīkoties, izmantot bez maksas vai kādam to uzdāvināt.

2. Administrējot Tavas autora mantiskās tiesības, AKKA/LAA ir tiesības prasīt licences maksu no Tevis paša, ja Tu izlem uzstāties kādā koncertā vai citādi publicēt savu darbu. Piemēram, neizņemot licenci, nevarēsi uzrīkot labdarības koncertu ar paša uzstāšanos.

3. Ja Tu neesi Britnija Spīrsa (lasi – baigi populārs), visticamāk, neko Tu tāpat nesaņemsi, jo visu savāks AKKA/LAA (administratīvajām izmaksām) un ārzemju popmūzikas izpildītāji (pēc proporcionalitātes principa, jo viss ir kopējā grozā). Bet varbūt saņemsi, kas to lai zin! Jo skat. nākamo punktu.

4. Nav skaidras un publiskas kārtības, kādā AKKA/LAA izlemj, cik tieši Tev naudas pienākas. Darbojas princips – cik atmetīsim, tik dabūsi.

5. Ja Tev ir noslēgts līgums ar AKKA/LAA, tad Tu vairs nevari izvēlēties kādu savu darbu nenodot AKKA/LAA – viss, ko tu radīsi, AKKA/LAA par to iekasēs naudu, vai nu no citiem, vai Tevis paša.

6. Neviens cits Tavu darbu nevarēs brīvi izmantot, lai to remiksētu vai popularizētu. Tavs darbs smaks AKKA/LAA uzskaitē un nepaliks kopējā kultūrmantojumā.

7. AKKA/LAA interesēs ir tikai iekasēt autoratlīdzību un izsniegt licences,  tā nerūpējas par to, lai Tavus darbus kāds uzklausītu, redzētu, izbaudītu.

Tāpēc neslēdziet (vai lauziet) līgumus ar AKKA/LAA un palieciet brīvi cilvēki, un brīvi rīkojaties paši ar saviem darbiem!
Licences, piemēram, Creative Commons, varat izsniegt arī paši, un nekā tur sarežģīta.
Par tēmu: @laacz.lv; @klab.lv; @krizdabz.lv ; @questioncopyright.org; @briviba.info

Diskusiju par autortiesībām Latvijā var skatīt arī internetā: http://www.nabaklab.lv/zinas/t/2929/